Jaunumi

"Dzīvības koks" pārstāvji piedalīsies 5. Baltijas Onkoloģijas kongresā

No 13. līdz 15. maijam Rīgā notiks 5. Baltijas Onkoloģijas kongress, kurā piedalīsies arī onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" pārstāvji.

Kongresa laikā ārsti - onkologi un zinātnieki diskutēs par problēmām un aktualitātēm dažādu lokalizāciju ļaundabīgo audzēju diagnostikā un ārstēšanā.

2000. gadā Latvijā ar ļaundabīgiem audzējiem saslima 8685 cilvēki, 2009. gadā – 10 020. Pēdējo 10 gadu laikā saslimušo skaits palielinājies par 15,37 %.

Latvijā samazinās I un II stadijā, tas ir agrīni atklāto ļaundabīgo audzēju skaits.

Pasliktinās vizuālo lokalizāciju vēžu savlaicīga diagnostika – mutes dobuma, taisnās zarnas, dzemdes kakla, vulvas, maksts, krūts, ādas ļaundabīgo audzēju un melanomas. Ļaundabīgie audzēji ieņem 2. vietu nāves cēloņu struktūrā Latvijā – 18,8% (1. vietā – asinsrites sistēmas slimības 53,2%).

Latvijā gan ļaundabīgo saslimšanu incidences biežums (saslimstība uz 100.000 iedzīvotāju), gan mirstība pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi par 15 %. 2000. gadā incidence bija 358,3, 2009. gadā – 444,4 jauni saslimšanas gadījumi uz 100.000 iedzīvotājiem. Mirstība no ļaundabīgajām saslimšanām 2000. gadā – 213,1cilvēks uz 100.000 iedzīvotājiem, 2009. gadā – 263,8.

Latvijā biežāk izplatītie ļaundabīgie audzēji vīriešiem 2009. gadā. Plaušu vēzis – 18,2 %, prostatas vēzis -  17%, kolorektālais vēzis -  9,2 %, kuņģa vēzis 7 %, ādas vēzis un melanoma – 8 %, asins vēzis – 6,7 %. Latvijā biežāk izplatītie ļaundabīgie audzēji sievietēm 2009. gadā. Krūts vēzis – 19,2 %, kolorektālais vēzis – 11,2 %, ādas vēzis un melanoma – 10,8 %, dzemdes kakla vēzis – 6,9 %, olnīcu vēzis – 6,7 %, asins vēzis – 6,6 %.

Lietuvā un Igaunijā dati par saslimstību un vadošajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām ir līdzīgi (konkrētāk preses konferencē).

Salīdzinoši ar rādītājiem galvenajās vēža lokalozācijās (krūts, prostata, resnā - taisna zarna) Vecās Eiropas valstīs, Latvijā šo lokalizāciju saslimstības rādītāji ir pat zemāki, piem. – krūts vēzis apm. 60-65% no saslimstības rādītājiem augšminētajās teritorijās.

Turpretim, runājot par plaušu vēzi, pateicoties agresīvajai pretsmēķēšanas kampaņai, Eiropā vērojama saslimstības stabilizācija, bet Skandināvijas valstīs pat mirstības samazinājums no šīs vēža lokalizācijas.

Latvijas valsts nodrošina trīs apmaksātas skrīninga programmas – krūts, dzemdes kakla un resnās/taisnās zarnas vēžu skrīningu. 2009. gadā uz izmeklēšanos tika aicinātas ap 90 000 sieviešu, ieradās – 20% !!! Atsaucība pārējām valsts apmaksātām skrīninga programmām ir tāda pati!!! Galvenās problēma, kas neļauj savlaicīgi diagnosticēt, tātad neļauj arī iespējami veiksmīgāk ārstēt – cilvēki savlaicīgi nenāk pie ārsta!