Psihosociālās rehabilitācijas pieeja IKVIENAM pacientam pēc onkoloģiskas slimības - noteikts „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.pantā”, bet rehabilitācijas programmas saturs un ieviešana noteikta ar MK noteikumiem Nr.780 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem”. Rehabilitācijas programmas ievieš ar Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu biedrība „Dzīvības koks”.
Psihosociālās rehabilitācijas programma kā valsts apmaksāta, katru gadu notiek vairāk nekā 20 programmas, kurās ir iespējams saņemt speciālistu atbalstu, informāciju par slimību, kā arī pozitīvu pieredzi, kā pārvarēt ļaundabīgā audzēja radītās psiholoģiskās sekas. Lai nodrošinātu programmas, „Dzīvības koks” piesaistījis vairāk nekā 20 dažādu nozaru speciālistus: psihologus, mākslas terapeitus, fizioterapeitus, fizisko aktivitāšu speciālistus, uztura speciālistus, ārstus un māsas, kas specializējušies onkoloģijā, kā arī sociālos darbiniekus.
Programmas kvalitātes izvērtēšanai tiek veikta dalībnieku aptauja, kurā lūgts gan izvērtēt paša dalībnieka pašsajūtas pašnovērtējumu pirms un pēc programmas, kā arī lūgts novērtēt programmas satura kvalitāti, kā arī atzīmēt katra ieguvumus programmā.
Par 2020.gadu apkopotas 190 anketas (pavisam programmā, neskatoties uz COVID-19 radītajiem ierobežojumiem un programmu atcelšanu, piedalījās 285 cilvēki no visas Latvijas).[1]
[1] Ar psihosociālās rehabilitācijas programmas anketu apkopojumiem pa gadiem var iepazīties DALĪBNIEKU NOVĒRTĒJUMA APKOPOJUMS ŠEIT!
Kā viens no pašnovērtējuma svarīgiem faktoriem, ir lūgt dalībniekam novērtēt skalā no „tas pilnībā uz mani attiecas”, līdz „tas uz mani neattiecas” vai nav viedokļa, izsakot apgalvojuma formā sajūtas, kuru intensitāte nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Kā var uzskatāmi redzēt attēlā, tad dalībnieki atzīmējuši, ka nogurumu kā būtisku faktoru pirms dalības programmā uzskatīja 70% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas), savukārt, pēc programmas 18% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas).
Svarīgi ir arī tas, ka sešu dienu programma, kurā ir gan psihoterapija, gan mākslas terapija, gan fizioterapija, gan dažādas fiziskās aktivitātes, lekcijas par uzturu un dzīvi pēc slimības, mazina tādas sajūtas kā vēlmi noslēgties no citiem, mazina nervozitāti, liek noticēt saviem fiziskajiem spēkiem. Piemēram, vēlmi izolēties pirms programmas kā problēmu atzīmējuši 54% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas), kamēr pēc programmas šī problēma aktualitāti saglabājusi 24%.
Psihosociālās rehabilitācijas programmas tiek ieviestas kopš 2009.gada, taču kā valsts programmas tās ir kopš 2018.gada. Katru gadu psihosociālo rehabilitāciju saņem vairāk nekā 500 pacienti un viņu tuvinieki, izņemot gadus, kad epidemioloģiskās drošības dēļ tika ieviesti programmu ierobežojumi.
Arī 2021.gadā notiks psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, protams, ievērojot valstī aktuālos noteikumus un ierobežojumus. Programmā pieteikties var Dzīvības koka mājas lapā, lai piedalītos programmā nepieciešama ārsta rekomendācija, vai arī nokārtota invaliditāte.