Lūk, ko raksta D.Oļukalne par iecerēto tēmu: "Savstarpējs emocionālais atbalsts dzīvē ir būtisks priekšnoteikums veselības saglabāšanai un personības veiksmīgai attīstībai, bez tam cilvēki, kuri saņem pietiekamu emocionālu atbalstu, slimo mazāk. Emocionāls atbalsts cilvēku uzmundrina, palīdz parādīt savas spējas un varēšanu. Diemžēl mēs salīdzinoši reti palīdzam viens otram grūtā brīdī, iedrošinot saņemties un darboties tālāk, biežāk nesapratnē norobežojamies, kad sastopamies ar situācijām, kas iziet ārpus mūsu pieredzes, un cilvēks ar savām grūtībām paliek viens, dažkārt pat, būdams ģimenes lokā.

Tādos gadījumos cilvēks noslēdzas sevī, norobežojas, nereti kļūst depresīvs, un viņam nepieciešama profesionāla palīdzība. Kad izjūtam atbalstu, to, ka mums vēl labu un priecājas par mūsu sasniegumiem, jūtamies daudz motivētāki savās grūtībās. Savukārt, kad tiek izjusts emocionāla atbalsta trūkums, jūtamies sagrauti pat tad, ja līdz šim esam jutušies spēcīgi, talantīgi, daudz sasnieguši un varoši. Emocionālais atbalsts ir īpaši svarīgs slimības gadījumā, jo uzlabo cilvēka psihisko un somatisko stāvokli un labsajūtu, ļauj labāk pieņemt slimību, mazināt trauksmi. Bieži atbalsts cilvēkiem nepieciešams vēl ilgi pēc ārstēšanas. Taču, lai emocionālais atbalsts būtu veiksmīgs, to jāprot ne tikai sniegt, bet to jāspēj arī saņemt."

lze Vainovska, biedrības "Dzīvības koks" Liepājas nodaļas vadītāja, tālr.28343138