Metastātiskais vēzis kā hroniska un ārstējama slimība

Jaunākie medicīnas sasniegumi pēdējā desmitgadē metastātiskus ļaundabīgus audzējus pasaulē ļauj ierindot pie hroniskām un ārstējamām slimībām ar dzīvildzi ne vairs mēnešu, bet vairāku gadu garumā. Līdzīgi kā diabēts vai reimatoīdais artrīts, arī metastātiskais vēzis arvien biežāk tiek uzlūkots ne kā biedējoša un fatāla diagnoze, bet ilgstoša slimība, ar kuru var kvalitatīvi nodzīvot daudzus gadus. Kā pēdējo gadu laikā mainījusies metastātiskā vēža "seja", kādi ir sasniegumi šajā jomā un nākotnes prognozes?

Dzīvo piecus gadus un ilgāk

Pēdējo desmitgadi onkoloģijā pamatoti var saukt par revolūciju, jo zinātnes un medicīnas sasniegumi ir radikāli mainījuši ierasto ārstniecības praksi. Standarta ķīmjterapijas vietā nākusi sistēmiska ārstēšana, kas ietver arī hormonterapiju, mērķterapiju, imūnterapiju un cita veida medikamentozo ārstēšanu ar jaunām, daudz efektīvākām zāļu molekulām. Tās spēj bloķēt arī tādu lokalizāciju vēža šūnu augšanu, kas agrāk uz terapiju nereaģēja.

Pirms 10–15 gadiem daudziem vēža veidiem vispār nebija ķīmijterapijas iespēju, bet tagad ir jaunas zāles, kas iedarbojas molekulārā līmenī, liekot regresēt ļaundabīgā audzēja attīstībai. Labi panākumi ir sasniegti metastātiskā krūts un zarnu vēža ārstēšanā, arī nieršūnu, prostatas vēža, melanomas ārstēšanā.

Piemēram, metastātiskās melanomas pacietiem agrāk vidējā dzīvildze bija daži mēneši, bet tagad tā sasniedz divus un pat trīs gadus. Piecus gadus un ilgāk dzīvo arī daudzas metastāstiskā krūts vēža pacientes. Metastātiska zarnu vēža pacientu ārstēšanā, standarta terapijai pievienojot mērķa terapiju, kas bloķē vēža šūnu augšanu, dzīvildze var sasniegt trīs un vairāk gadu, par ko agrāk varēja tikai sapņot.

Labi rezultāti daudziem vēža veidiem

Prostatas vēzis, kas ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem Latvijā un otrs biežākais audzējs, no kura vīrieši Latvijā mirst, ir kļuvis par slimību, ar kur var dzīvot ilgi. Pētījumi apliecina, ka teju 1,5 miljoni vīriešu Eiropā ar prostatas vēzi šodien dzīvo piecus gadus un ilgāk. Ņemot vērā, ka vienam no 11 vīriešiem dzīves laikā attīstās prostatas vēzis un no tiem gandrīz piektdaļai jeb 18% diagnozes brīdī jau ir attīstījušās metastāzes, bet 40% tās attīstās vēlāk, tā ir ļoti būtiska ziņa.

Arī Amerikas Vēža ārstēšanas centra (CTCA) un ASV Nacionālā vēža institūta Uzraudzības, epidemioloģijas un gala rezultātu programmas (SEER) apkopotie dati uzrāda vērā ņemamus dzīvildzes rādītājus metastātiskā vēža pacientiem (sk. grafiku Nr. 1). 

Tieši agrīna diagnostika un ķīmijterapijas sistēmiska ārstēšana ir galvenie faktori, kas ietekmē metastātiskā vēža pacientu dzīvildzi. Diemžēl Latvija abās šajās jomās atpaliek no attīstītajām pasaules valstīm, tāpēc arī mirstības rādītāji Latvijā metastātiskā vēža pacientiem ir augstāki nekā ASV un Eiropā.

Ne tikai izdzīvošana, bet arī dzīves kvalitāte

Onkoloģijā, izvērtējot ārstēšanas rezultātus, svarīgi runāt ne tikai par dzīvildzi un no slimības progresijas brīvo laika periodu, bet arī dzīves kvalitāti – lai pacients ne tika izdzīvotu, bet arī dzīvotu pilnvērtīgu, kvalitatīvu dzīvi un justos labi pēc iespējas ilgāk. Eiropā veikta prostatas vēža pacientu, aprūpētāju un veselības profesionāļu aptauja atklājusi, ka bailes no nāves prostatas vēža slimniekiem nav pirmajā vietā, bet tās ir bažas par dzīves kvalitāti, piemēram, intīmajām attiecībām ar partneri vai slikto pašsajūtu. Tā kā prostatas vēzis progresē lēni un nāve bieži nav tūlītējs drauds, pacienti ir daudz vairāk ieinteresēti dzīves kvalitātē nekā izdzīvošanā.

Veselības politika jāveido ilgtermiņā

Prognozes liecina, ka visā pasaulē, arī Latvijā, saslimstība ar vēzi palielinās (skat. grafiku Nr. 2). Pozitīvi, ka attīstītajās valstīs mirstība no vēža tāpēc nepalielinās, taču Latvijā šāda tendence pagaidām nav vērojama, kas saistīts arī ar mūsdienīgu ārstēšanas metožu ierobežoto pieejamību. Rūpēm par tautas veselību ir jābūt stratēģiski pārdomātai ilgtermiņa valsts politikai. Tā nav tikai ārstēšana, miljona iedošana vai atņemšana tai vai citai jomai, bet pragmatiska ekonomika – cik veseli būs Latvijas cilvēki, tik viņi spēs dot atpakaļ valstij ar savu darbu, nodokļiem, izaudzinātiem bērniem.

Izmantotie avoti: Health in the Baltic Countries 2014 European Commission. CORDIS Express: Prevention, diagnosis and treatment of prostate cancer. Available at: http://cordis.europa. eu/news/rcn/122705_en.html. Last accessed August 2015.

Ferlay J et al. Cancer incidence and mortality patterns in Europe: Estimates for 40 countries in 2012. Eur J Can. 2013;49:1374— 1403. Sant M et al. EUROCARE-4. Survival of cancer patients diagnosed in 1995—1999. Results and commentary. Eur J of Can. 2009;45:93199)

(Cremers RG, Karim-Kos HE, Houterman S, et al. Prostate cancer: trends in incidence, survival and mortality in the Netherlands, 1989-2006. Eur J Cancer. 2010;46:2077-87. Omlin A, de Bono JS. Therapeutic options for advanced prostate cancer: 2011 update. Curr Urol Rep. 2012;13:170-8)

http://www.janssen-emea.com/health-policy-centre/topic/cancer)

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Veselības ekonomikas asociāciju un izdevumu "Veselības Ekonomists".

Raksta avots: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/iveta-kudaba-metastatiskais-vezis-ka-hroniska-un-arstejama-slimiba.d?id=48933737