JAUNUMI
PAR MUMS
«PAR MUMS
BIEDRĪBAS DARBĪBA
KALENDĀRS
VALDE
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
GALERIJA
MĀJAS LAPAS VECĀ VERSIJA
KONTAKTI
PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
«PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
BUKLETI UN GRĀMATAS
VĒŽA VEIDI UN ĀRSTĒŠANA
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
«BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
UZZINOT DIAGNOZI
AKTĪVĀ ĀRSTĒŠANA
PĒC AKTĪVĀS ĀRSTĒŠANAS
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJA 2020- KO DARĪT?
RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
«RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
KRŪTS VĒZIS
PROSTATAS VĒZIS
PLAUŠU VĒZIS
MELANOMA
KOLOREKTĀLAIS VĒZIS
LIMFOĪDIE AUDZĒJI
OLNĪCU UN DZEMDES KAKLA VĒZIS
ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANA LATVIJĀ
AGRĪNĀS DIAGNOSTIKAS PROGRAMMAS
KĀ BŪT GUDRĀKIEM PAR VĒZI?
SOCIĀLIE JAUTĀJUMI,DARBS,INVALIDITĀTE
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
VIDEO
«VIDEO
DZĪVĪBAS KOKA PALĪDZĪBAS LĪNIJA
REĢIONOS
«REĢIONOS
LIEPĀJA
«LIEPĀJA
Par nodaļu
Aktualitātes
VENTSPILS
«VENTSPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
BAUSKA
«BAUSKA
Par nodaļu
Akutalitātes
JĒKABPILS
«JĒKABPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
RĪGA
«RĪGA
Par nodaļu
Akutalitātes
Kā veidot reģionālo nodaļu?
VALMIERA
«VALMIERA
Par nodaļu
Aktualitātes
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
«PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
„SPĒKA AVOTS”
PIETEIKŠANĀS
VIDEO
''SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
«''SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
MAIJA ROMAŠKO BURKEVICA
VIJA ENIŅA
RŪDOLFS CEŠEIKO
DACE BALTIŅA
DAIGA BARANOVSKA
ILZE LUTERE
ELITA KEIŠA
JANA DUHOVSKA
"SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
«"SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR RŪDOLFU CEŠEIKO
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR INĀRU POMERI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR SOLVITU SONJU ZEMĪTI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR MADARU UMLEJU
PROGRAMMAS 2020
PROJEKTI
«PROJEKTI
Ar zināšanām – vēzim NĒ!
«Ar zināšanām – vēzim NĒ!
Par projektu
Aktualitātes
Pludmales iekārtošana Dignājā
«Pludmales iekārtošana Dignājā
Par projektu
Aktualitātes
DIGNĀJAS MUIŽA
«DIGNĀJAS MUIŽA
Pludmales labiekārtošana 2018
Operācija "Dignāja" - kad mūsējie sadodas rokās!
Operācija "Dignāja"video
MENTORI
«MENTORI
Par kustību
Jaunumi
ZIEDOT
«ZIEDOT
Ziedo tiešsaistē!
Nodokļu atvieglojumi
Ziedotāju tiesības
Datu drošība
Ziedojumu izlietojums
STIPRIE STĀSTI
Ziemassvētku apsveikumi
LOC PSIHOEMOCIONĀLĀ ATBALSTA CENTRS

Ziedojiet tiešsaistē!

Sākums
Piesakies jaunumiem e-pastā

Izvēlne
LV | EN
Teksta izmērs: A | A | A

Leikēmija

Leikēmija ir balto asins šūnu vēzis. Tas sākas muguras smadzenēs, bet var izplatīties asinīs, limfmezglos, asinās, liesā, centrālajā nervu sistēmā, kā arī citos orgānos. Salīdzinājumam, citi vēži var sākties šajos orgānos un tad ieiet kaula smadzenēs, bet
šie vēži nav leikēmija. Leikēmija var attīstīties gan pieaugušiem, gan bērniem. Leikēmija ir sarežģīta slimība ar daudziem tipiem un apakš tipiem. Ārstēšanas veids katrai personai, kurai ir leikēmija, ir ļoti atkarīgs un saistīts ar to, kurš no veidiem tas ir, kā arī no citiem individuāliem faktoriem.
 

Ir četru veidu galvenie leikēmijas tipi
• Akūts
• Hronisks
• Limfocītiskais
• Melogēnais (myelogenous)
Akūts nozīmē ātri augošs, tātad šūnas aug ātri un tās nespēj pareizi nobriest.
Hronisks norāda uz apstākli, kad šūnas liekas nobriedušas, bet tās nav pilnīgi normālas, šīs šūnas dzīvo pārāk ilgi un līdz ar to veidojas tādas kā mutācijas noteiktos balto asins šūnu veidos.
Limfocītiskais un melocīnais (meloīdais) ir divi dažādi šūnu veidi, no kuriem leikēmija var sākties. Limfocītiskā leikēmija attīstās no limfocītiem, kuri atrodas kaulu smadzenēs. Melogēnā leikēmija (saukta arī par melocītisko) attīstās no diviem citiem balto šūnu veidiem: granulocītiem vai monocītiem.
 

Pētīt leikēmiju – vai tā ir akūta vai hroniska, homogēna vai limfocītiska visvienkāršāk
ir sadalot to četros galvenajos tipos. Sadalījums un to izplatība starp bērniem un pieaugušajiem:
Akūtā limfocītiskā leikēmija (AAL)
• Attiecas gan uz pieaugušajiem, gan uz bērniem
• Vairāk izplatīta bērnu vidū
• Vairāk nekā puse no visiem bērnu leikēmijas gadījumiem
Akūta melogēnā leikēmija (AML). Tiek dēvēta arī par nelimfocītisko leikēmiju (ANLL)
• Attiecas gan uz pieaugušiem, gan uz bērniem.
• Mazāk nekā puse no bērnu leikēmijas gadījumiem.
Hroniska limfocītiskā leikēmija (CLL)
• Attiecās tikai uz pieaugušajiem.
• Divreiz vairāk izplatīta nekā CML
Hroniskā melogēnā leikēmija (CML)
Attiecās uz pieaugušajiem, ļoti reti sastopama bērniem. Uz pusi mazāk pazīstama kā CLL.

 
  Atgriezties Iesaki draugiem: 
Lapas karte | Kontakti| © 2020 DZĪVĪBAS KOKS. Visas tiesības aizsargātas. »