JAUNUMI
PAR MUMS
«PAR MUMS
BIEDRĪBAS DARBĪBA
KALENDĀRS
VALDE
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
GALERIJA
MĀJAS LAPAS VECĀ VERSIJA
KONTAKTI
PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
«PACIENTIEM UN TUVINIEKIEM
BUKLETI UN GRĀMATAS
VĒŽA VEIDI UN ĀRSTĒŠANA
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
«BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI
UZZINOT DIAGNOZI
AKTĪVĀ ĀRSTĒŠANA
PĒC AKTĪVĀS ĀRSTĒŠANAS
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJA 2020- KO DARĪT?
RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
«RAIDĪJUMI "Vēzis-atklāt, pieņemt, uzveikt"
KRŪTS VĒZIS
PROSTATAS VĒZIS
PLAUŠU VĒZIS
MELANOMA
KOLOREKTĀLAIS VĒZIS
LIMFOĪDIE AUDZĒJI
OLNĪCU UN DZEMDES KAKLA VĒZIS
ONKOLOĢISKO SLIMĪBU ĀRSTĒŠANA LATVIJĀ
AGRĪNĀS DIAGNOSTIKAS PROGRAMMAS
KĀ BŪT GUDRĀKIEM PAR VĒZI?
SOCIĀLIE JAUTĀJUMI,DARBS,INVALIDITĀTE
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
ARĪ VĒLĪNĀ STADIJĀ VĒZI VAR ĀRSTĒT
VIDEO
«VIDEO
VELTĪJUMS VISĀM MĀMIŅĀM
PALĪDZĪBAS LĪNIJA
REĢIONOS
«REĢIONOS
LIEPĀJA
«LIEPĀJA
Par nodaļu
Aktualitātes
VENTSPILS
«VENTSPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
BAUSKA
«BAUSKA
Par nodaļu
Akutalitātes
JĒKABPILS
«JĒKABPILS
Par nodaļu
Akutalitātes
RĪGA
«RĪGA
Par nodaļu
Akutalitātes
Kā veidot reģionālo nodaļu?
VALMIERA
«VALMIERA
Par nodaļu
Aktualitātes
PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
«PSIHOSOCIĀLĀ REHABILITĀCIJA
„SPĒKA AVOTS”
PIETEIKŠANĀS
VIDEO
''SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
«''SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU NODERĪGAS ATZIŅAS
MAIJA ROMAŠKO BURKEVICA
VIJA ENIŅA
RŪDOLFS CEŠEIKO
DACE BALTIŅA
DAIGA BARANOVSKA
ILZE LUTERE
ELITA KEIŠA
JANA DUHOVSKA
"SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
«"SPĒKA AVOTS" PASNIEDZĒJU RĪTA VINGROŠANA
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR RŪDOLFU CEŠEIKO
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR INĀRU POMERI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR SOLVITU SONJU ZEMĪTI
RĪTA VINGROŠANA KOPĀ AR MADARU UMLEJU
PROGRAMMAS 2020
PROJEKTI
«PROJEKTI
Ar zināšanām – vēzim NĒ!
«Ar zināšanām – vēzim NĒ!
Par projektu
Aktualitātes
Pludmales iekārtošana Dignājā
«Pludmales iekārtošana Dignājā
Par projektu
Aktualitātes
DIGNĀJAS MUIŽA
«DIGNĀJAS MUIŽA
Pludmales labiekārtošana 2018
Operācija "Dignāja" - kad mūsējie sadodas rokās!
Operācija "Dignāja"video
MENTORI
«MENTORI
Par kustību
Jaunumi
ZIEDOT
«ZIEDOT
Ziedo tiešsaistē!
Nodokļu atvieglojumi
Ziedotāju tiesības
Datu drošība
Ziedojumu izlietojums
STIPRIE STĀSTI
Ziemassvētku apsveikumi
LOC PSIHOEMOCIONĀLĀ ATBALSTA CENTRS

Ziedojiet tiešsaistē!

Sākums
Piesakies jaunumiem e-pastā

Izvēlne
LV | EN
Teksta izmērs: A | A | A

Plaušu audzējs

Plaušas ir cilvēka krūškurvja pāra orgāns. Tās ir elpošanas sistēmas svarīga sastāvdaļa, kurā notiek ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņa, tiek aizturēti un atvairīti džādi ieelpotie infekcijas izraisītāji un gaisā esošās putekļu un dūmu sīkās daļiņas.Labo plaušu veido trīs daivas, bet kreiso plaušu divas daivas. Gaiss līdz plaušām plūstpa deguna dobumu, rīkles dobumu, balseni un elpvadu – traheju. Traheja sadalāsdivos lielajos bronhos – labajā un kreisajā. Lielie bronhi sadalās sīkākos un izveidobronhu koku. Katrs šī koka zariņš ir atbildīgs par nelielu norobežotu plaušas daļu –segmentu. Labajā plaušā ir desmit segmentu, kreisajā deviņi. Nelielais ievads irnepieciešams, lai ir saprotams audzēja novietojums (lokalizācija) plaušās. Ja tas trodas tuvāk lielajiem bronhiem, plaušu saknei- ir runa par centrālu audzēju, bet audzējam atrodoties tuvāk krūškurvja sienai – ir runa par perifēru tā novietojumu.
 

Plaušu vēzis ir viens no izplatītākajiem audzējiem pasaulē. Arī Latvijas valstī saslimstība ar plaušu vēzi ir augsta – pēdējo desmit gadu laikā Latvijā katru gadu ar plaušu vēzi saslimst apmēram 1100 cilvēku. Vīrieši ar plaušu vēzi slimo daudz biežāk ekā sievietes – šī attiecība ir 5,54 : 1. Taču pēdējos gados sieviešu saslimstībai arplaušu vēzi ir vērojama tendence nedaudz pieaugt. Latvijā vislielākā saslimstība ar
plaušu vēzi reģistrēta 65-69 gadu vecumā, dominējoši saslimst cilvēki ap 60 gaduvecumu. Katru gadu Latvijā no plaušu vēža mirst apmēram 1000 pacientu. Viens noaugstās mirstības iemesliem ir plaušu vēža vēlīna diagnostika. 1999.gadā 66,8 %pirmreizējo plaušu vēža slimnieku slimību diagnosticēja jau ielaistā stadijā, kadradikālas izārstēšanās iespēja bija apšaubāma.
 

Iemesli saslimšanai ar plaušu vēzi ir vairāki
• Smēķēšana ir riska faktors 85-90% gadījumu – smēķēšana gan pašiemsmēķētājiem, gan nesmēķētājiem, kuri atrodas smēķējošu personu tiešātuvumā un ir spiesti ieelpot tabakas dūmus – pasīvi smēķēt. Iespēja saslimt arplaušu vēzi ir atkarīga no kopējā smēķēšanas ilguma gados, dienā izsmēķētocigarešu skaita, dūma ievilkšanas dziļuma, cigarešu veida. Plaušu vēžaiespējamība ir atkarīga arī no vecuma, kurā sākts smēķēt,- jo agrāk tas noticis,jo risks ir lielāks. Tabakas dūmi satur toksiskas un kancerogēnas vielas: CO,acetaldehīdu, amonjaku, benzolu, formaldehīdu,vinilhlorīdu u.c.
• Cilvēka ikdienas dzīvē iespējama arī paaugstināta radiācija. Tās avots var būtradioaktīvā gāze radons, kas veidojas sabrūkot radioaktīvajam urānam. Radonsizdalās no zemes dzīlēm, ir klintājos, grants, akmeņu, šķembu ieguves vietās,ir būvmateriālos. Cilvēka organismā radons nonāk ar ūdeni un gaisu. Mazākāskoncentrācijās tas tīrās, labi vēdinātās telpās.
• Cilvēka veselības stāvokli ietekmē arī darba vides apstākļi – arodfaktori.Pierādīts, ka biežāk ar plaušu vēzi slimo azbesta, ogļu, hroma, niķeļa un cituieguves un pārstrādes rūpniecības strādnieki. Novērots, ka azbesta putekļuklātbūtne darba vietā kombinācijā ar smēķēšanu plaušu vēža risku palielinavairāk kā par piecām reizēm.
• Ieilguši un hroniski iekaisuma procesi plaušu audos veicina plaušu vēžaattīstību.
• Arī tuberkuloze ir uzskatāma par potenciāli bīstamu attiecībā uz risku saslimtar plaušu vēzi. Cilvēks var saslimt ar primāru plaušu vēzi arī atkārtoti.
 

Plaušu vēža gadījumā nav īpašu agrīnu simptomu. Apmēram 5-15 % gadījumu šosaslimšanu nejaušas krūškurvja rentgenizmeklēšanas laikā atrod pacientiem bezsimptomiem vai veselības traucējumu pazīmēm. Vairumā gadījumu pacienti apmeklēārstu konkrētu sūdzību dēļ: klepus; krēpas, kurās iespējams asins piejaukums; elpastrūkums; sāpes un čīkstēšana krūtīs. Taču vēl pirms iepriekš minēto simptomuparādīšanās var būt arī vispārēji simptomi, kurus cilvēks ievēro kā pirmos: nogurums,nespēks, krišanās svarā, pazemināta apetīte, drudzis, mazasinība. Veicot ikdienasaktivitātes ir nepieciešams papildus atpūtas laiks, cilvēks ievēro paātrinātusirdsdarbību, kāda iepriekš nav bijusi. Bez tam plaušu audzējs var izplatīties uz blakusesošiem audiem – nervu pinumiem, barības vadu, sirdi. Šajos gadījumos slimība jau irielaista un rada sāpes plecā, jušanas traucējumus, grūtības uzņemt ēdienu, sirds ritmatraucējumus, sirds mazspēju. Plaušu vēža šūnas var arī ar asinsriti nonākt attālākosorgānos – kaulos, aknās, smadzenēs. Tad slimības gaitā pievienosies simptomi arī no
šo orgānu puses.
 

Mūsu dienās ir pieejamas un tiek izmantotas jaunas plaušu vēža diagnostikas metodes.
 

Joprojām noteicošā ir tradicionālā rentgenoloģiskā izmeklēšana – tiek izdarītaskrūškurvja rentgenogrammas priekš- un sānskatā. Latvijā pacienti tiek izmeklēti arī arfluorogrāfijas metodi, kura vairāk tiek izmantota profilaktiskajās apskatēs. Izvēlestiesības paliek ārsta ziņā. Plaušu vēža izplatību, saistību ar blakus orgāniem palīdznoskaidrot skaitļotājtomogrāfija (datortomogrāfija), kura ir salīdzinoši dārga metode.
 

Arī datortomogrāfija attīstās, lai cilvēks saņemtu mazāku starojuma devu.
 

Plaušu vēža diagnozi palīdz apstiprināt bronhu sekrēta – krēpu mikroskopiskaizmeklēšana. Tiek meklētas vēža šūnas. Materiāls ir jāsavāc atkārtoti un jāskatamikroskopā. Tā ir citoloģiskā diagnostikas metode.
 

Lai noskaidrotu plaušu vēža ārstēšanas, kā arī operācijas iespējas, lieto bronhoskopiju.
 

Optisks aparāts-brohoskops- tiek ievadīts caur mutes dobumu. Bronhoskopijas laikāveic tiešu bronhu koka apskati, ir iespējams paņemt materiālu no izmainītiem audiemmikroskopiskai (histoloģiskai) izmeklēšanai. Jebkuram pacientam ar aizdomām parplaušu vēzi tiek izdarīta bronhoskopija.
 

Vēl plaušu vēža diagnostikā izmanto neliela apjoma ķirurģiskas manipulācijasmediastinoskopijuun videotorakoskopiju. Mediastinoskopiju izmanto gadījumos, kadrentgenoloģiski ir konstatēti palielināti videnes limfmezgli. Procedūras laikā iriespējams precizēt slimības stadiju, paņemt audu gabaliņu histoloģiskai izmeklēšanai.
 

Savukārt videotorakoskopiju izmanto krūškurvja dobuma apskatei, pleirasnovērtēšanai, iegūst materiālu histoloģiskai izmeklēšanai. Abas ķirurģiskāsprocedūras tiek veiktas vispārējā narkozē.
 

Diagnozes precizēšanas gaitā parasti tiek iegūti dati par plaušu vēža ļaundabīgo šūnutipu. Ir divas galvenās grupas, kas aptver vairāk nekā 90% visu plaušu vēžagadījumu,- sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēzis. Sīkšūnu audzējs ir agresīvs, ātri augošs, raksturīgs centrāls novietojums, izplatās (dod metastāzes) ar asinsriti – 2/3 adījumu attālas metastāzes atrod jau primārās diagnozes noteikšanas laikā. Pamataārstēšanas metode sīkšūnu plaušu audzēja gadījumā ir vispārēja tipa terapija –ķīmijterapija.
 

Nesīkšūnu plaušu vēzi (ap 80% visu plaušu vēžu) var nosacīti iedalīt četrās grupās
• Plakanšūnu – sastop visbiežāk, parasti veidojas lielākajos elpceļos,izplatās lēnāk, saista ar smēķēšanas ietekmi.
• Adenokarcinoma – veidojas no bronhu dziedzerepitēlija.
• Bronhoalveolārais – veidojas plaušu alveolās.
• Lielšūnu – parasti veidojas plaušu perifērijā.
 

Nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā, ja vien process nav izplatīts vai tajā nav iesaistītiblakus orgāni, pielieto operāciju. Pirms tās tik noteikta audzēja stadija, vērtētslimfmezglu stāvoklis, ir vai nav attālas metastāzes. Pirmajā un otrajā stadijāneapšaubāmi ieteicamākā terapijas metode ir operācija. Operācijas apjoms var būtdažāds – atkarībā no audzēja lieluma un lokalizācijas operācijas laikā var izoperēt
vienu vai vairākus segmentus (segmentektomija), veselu daivu (lobektomija), divasdaivas (bilobektomija) vai visu vienas puses plaušu (pneimonektomija). Pēcoperācijas tiek lemts par papildus terapijas – apstarošanas un/vai ķīmijterapijas –nepieciešamību. Ja operācija nav iespējama audzēja izplatības vai blakussaslimšanu dēļ, pielieto staru terapiju. Taču tā nav radikāla ārstēšana. Ir gadījumi, kuros pēc
operācijas un pēc staru terapijas kursa ārstēšanā izmanto pretvēža ķīmijpreparātus.
 

Masveida plaušu vēža skrīninga (sijājošās diagnostikas) programmas nerekomendē.
 

Pētījumi Eiropā šajā jomā nav devuši labākus rezultātus mirstības rādītāju uzlabošanā attiecībā pret vispārējo populāciju. Speciālisti uzskata, ka indivīdiem ar augstu plaušu vēža saslimstības risku ir ieteicams veikt divas reizes gadā rentgenogrāfiskos un krēpu
citoloģiskos izmeklējumus. Smēķētājiem krūškurvja rentgenogrāfija jāveic sekojoši:līdz 40gadu vecumam- 1reizi 2-os gados; pēc 40 gadu vecuma vienu reizi katru gadu.
 

Izvairīšanās no smēķēšanas kā aktīvās tā pasīvās ir galvenais plaušu vēža profilakses pasākums.

 
  Atgriezties Iesaki draugiem: 
Lapas karte | Kontakti| © 2020 DZĪVĪBAS KOKS. Visas tiesības aizsargātas. »