Par viedokli par valsts deleģētā pakalpojuma „Psihosociālā rehabilitācija onkoloģiskiem pacientiem un viņu tuviniekiem” attīstības perspektīvām

Pētījumi rāda, ka pacientiem, kuri saskārušies ar ļaundabīga audzēja ārstēšanu, pastāv augsts psiholoģiskā distresa un garīgās veselības traucējumu risks[1]. Svarīgi uzsvērt, ka katrs sestais onkoloģiskais pacients kādā no ārstēšanas posmiem cieš no depresijas[2]. Pētījumi, kuros novērtētas onkoloģisko pacientu vajadzības ārstēšanas un pēcārstēšanas procesa laikā, apliecina, ka vidēji 32% vēža pacientu norāda uz nepieciešamību pēc psihosociālas aprūpes[3], kas aptver plašu dažādu psihosociālo vajadzību klāstu. Visbiežāk minētās vajadzības ir palīdzība, lai pārvarētu trauksmi, depresiju un bailes no slimības atkārtošanās vai progresēšanas, palīdzība labākai komunikācijai un atbalsts radiniekiem, ģimenēm vai laulātajiem[4].

[1] Holland JC, Andersen B, Breitbart WS, Buchmann LO, Compas B, Deshields TL, et al.Distress management. Jnatl Compr Cancer Netw JNCCN. 2023;11(2):190-209

[2] Bravery B,Loughanan S, Murphy M. Depression treatement research in peiople with cancer does not reflect cancer prevalance:findings from a systematic review. Evid  based Ment Health.2020;23 (4):155-60

[3] Citēts pēc Joachim Weis. Psychosocial Care for Cancer Patients. Breast Care 2015, Vol. 10, No. 2 (AWMF (2014) Leitlinienprogramm Onkologie (Deutsche Krebsgesellschaft, Deutsche Krebshilfe, AWMF): Psychoonkologische Diagnostik, Beratung und Behandlung von erwachsenen Krebspatienten. AWMF-Registernummer: 032/051OL, www.awmf.org/uploads/tx_szleitlinien/032-051OLl_S3_Psychoonkologische_Beratung_Behandlung_2014-01_1.1.pdf.)

[4]  Citēts pēc Citēts pēc Joachim Weis. Psychosocial Care for Cancer Patients. Breast Care 2015, Vol. 10, No.2 ( Sanson-Fisher R, Girgis A, Boyes A, Bonevski B, Burton L, Cook P: The unmet supportive care needs of patients with cancer. Supportive Care Review Group. Cancer 2000;88:226-237., 12.Schmid-Büchi S, Halfens RJG, Dassen T, van den Borne B: Psychosocial problems and needs of posttreatment patients with breast cancer and their relatives. Eur J Oncol Nurs 2011;15:260-266., 13.Sutherland G, Hill D, Morand M, Pruden M, McLachlan S-A: Assessing the unmet supportive care needs of newly diagnosed patients with cancer. Eur J Cancer Care (Engl) 2009;18:577-584.)

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” kopš 2018.gada veic Labklājības ministrijas deleģēto uzdevumu – Psihosociālās rehabilitācijas nodrošināšanu onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem. Lai nodrošinātu zinātnē balstītu psihosociālās rehabilitācijas programmu, programmas dalībniekiem, uzsākot un pabeidzot programmu, ir jāaizpilda jautājumu forma QSC-R10, kurā apkopoti galvenie uztraukuma iemesli cilvēkam, kurš saskāries ar vēzi)[1]. Dzīvības koka līdz šim apkopotie rezultāti apstiprina psihosociālās rehabilitācijas nepieciešamības nozīmi un tās sniegtos uzlabojumus, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, kur tiek izmantota šī pašnovērtēšanas metode. Latvijā veiktā aptauja liecina, ka pēc psihosociālās rehabilitācijas uzlabojas pacienta sajūtu pašvērtējums: mazinās nogurums, bailes no slimības atgriešanās, vēlme izolēties no sabiedrības un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka psihosociālā rehabilitācijas programma savu pamata mērķi sasniedz. Pakalpojumu izvērtēja arī SIA „Civita” savā pētījumā “Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem kvalitātes un efektivitātes kritēriju izstrāde’’, secinot, ka pakalpojums atbilst mērķgrupas interesēm un vajadzībām[2].

[1] Questionnaire on Distress in Cancer Patients—Short From (QSC-R10)

[2] SIA „CIVITTA LATVIJA”, Pētījums “Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem kvalitātes un efektivitātes kritēriju izstrāde’’, 28.12.2022.

Tādējādi “ Dzīvības koks” rosina izmaiņas MK noteikumiem Nr.780:

1. Mainīt 3.punktu šādā redakcijā: pakalpojumu var saņemt persona no 7 gadu vecuma kopā ar ģimenes locekļiem, ja tādi ir (brāļi, māsas, vecāki). Paskaidrojums: psihosociālās rehabilitācijas kursa mērķis ir sniegt atbalstu vecākiem un ģimenei, kurā ir bērns ar onkoloģisku slimību;
2. Mainīt 5.punktu šādā redakcijā: pakalpojumu pēc nepieciešamības, ar ārsta rekomendāciju var saņemt, ne vairāk kā 2 reizes gadā. Paskaidrojums: Līdzšinējais definējums, ka pakalpojumu var saņemt vienu reizi pēc vienas lokalizācijas audzēja ārstēšanas pabeigšanas, neatbilst klientu vajadzībām, jo psihosociālā rehabilitācija ir nepieciešama gan starp ārstēšanas kursiem, gan tos pabeidzot. Turklāt vēzis mēdz recidivēt un tas joprojām būs tās pašās lokalizācijas audzējs. Veicot pacientu aptauju par to, cik bieži un kad būtu nepieciešama psihosociālā rehabilitācija, tiek norādīts, ka šis pakalpojums būtu jāsaņem pēc vajadzības, kas pacientiem individuāli var atšķirties.
3. Lūdzam izskatīt grozījumus arī MK noteikumu II sadaļā, tās 11. punktu formulējot šādā redakcijā: Pakalpojums sevī ietver uz klienta vajadzībām vērstu nodarbību kursu, kas var būt 3, 6 vai vairākas dienas pēc vajadzības. Paskaidrojums: Lai pakalpojums būtu uz klientu vajadzībām orientēts, būtu nepieciešams veidot kursus ne tikai pēc diagnožu grupām, bet arī konkretizējot tos noteiktām vajadzībām, piemēram, „Fiziskās aktivitātes un limfedēma”.
4. MK noteikumu II sadaļā 13. punktu izteikt šādā redakcijā: Nodarbības organizē grupās, kurās ir 10 – 20 pacienti un viņu tuvinieki (turpmāk - dalībnieki), nepieciešamības gadījumā pieļaujot maksimāli 24 personas grupā. Paskaidrojums: Ja tiek veidotas programmas ar dažādu dienu skaitu, tad īsākā periodā var iesaistīt vairāk dalībnieku.
5. MK noteikumu II sadaļā ieviest jaunu 16. Punktu, ko izteikt šādā redakcijā: Grupās, kuras piedalās 3 dienu vai pēc individuālas nepieciešamības veidotās programmās, saglabājas esošie speciālistu piesaistes kritēriji. Speciālisti tiek piesaistīti atbilstoši grupas specializācijai. Paskaidrojums: Piemēram, ja tiek veidota 3 dienu tematiskā grupa sievietēm „Fiziskās aktivitātes un limfedēma”, tad papildus var tapt piesaistīti 2 speciālisti - fizioterapeits un fizisko aktivitāšu treneris, mūzikas vai dejas terapeits.
6. MK noteikumu II sadaļā 17. Punktu izteikt šādā redakcijā: Nepieciešamības gadījumā persona var saņemt vairāk par divām individuālām konsultācijām. Paskaidrojums: Ir gadījumi, kad klientam nepieciešamas vairākas sarunas ar psihologu vai citiem speciālistiem, kamēr katrā programmā mēdz būt arī tādi pacienti, kuri nevēlas un nepiesakās individuālām konsultācijām.

Viss iepriekš minētais ir vērsts uz to, lai mēs pilnveidotu kursu saturisko piedāvājumu, nemainot galveno mērķis: nodrošināt vēža slimnieku un viņu tuvinieku psihoemocionālo labbūtību un veicināt viņu reintegrāciju sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

„Dzīvības koks” dažādas psihoemocionālās rehabilitācijas programmas vēža pacientiem un viņu tuviniekiem, piesaistot Latvijas vadošos speciālistus, realizē jau kopš 2009.gada.  Tādēļ pakalpojuma pilnveidošanu uzskatām par sadarbības veicināšu starp sociālās palīdzības un veselības aprūpes nozarēm, veidojot jaunas sadarbības iespējas:

1. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) pēc biedrības „Dzīvības koks” iniciatīvas 2018.gadā tika izveidots Psihoemocionālā atbalsta kabinets vēža slimniekiem un viņu tuviniekiem. Šādus kabinetus būtu nepieciešams izveidot visās klīnikās, kurās diagnosticē, ārstē un aprūpē onkoloģiskos pacientus: Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), Liepājas Reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Šādos kabinetos līdztekus ārstniecības personām būtu jāstrādā arī sociāliem darbiniekiem, kuru zināšanas var būtiski palīdzēt tieši reintegrācijas procesu nodrošināšanā.
2. Vienlaikus, ņemot vērā, ka „Dzīvības koks” jau ilgstoši strādā tieši ar psihosociālo rehabilitāciju un savstarpējā atbalsta tīkla veidošanu cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības, ierosinām izstrādāt īpašu apmācības programmu sociālajiem darbiniekiem, kā arī jebkurām citām ārstniecības vai atbalsta personām, kuras saskaras ar vēža slimniekiem dažādās viņu slimības fāzēs. Šobrīd novērojumi rāda, ka ārstniecības un atbalsta personas reģionos nereti izvairās no šī pacientu kontingenta, nezinot kā tieši viņiem palīdzēt. Tā kā biedrība „Dzīvības koks” plāno šogad pabeigt rehabilitācijas centra izveidi Dignājā, Jēkabpils novadā, tad plānojam to arī veidot kā apmācību centru psihosociālās rehabilitācijas ieviešanā un psihoemocionālā atbalsta sniegšanā pacientiem un tuviniekiem.
3. Lai pilnveidotu psihoemocionālās rehabilitācijas programmu vēža pacientiem, jāaicina arī citas ar onkoloģisko pacientu aprūpi saistītās biedrības aktīvi līdzdarboties nevis norobežoties šaurāku interešu aizstāvībai.
4. Pilnīgi saprotams, ka bez psihosociālās rehabilitācija valsts programmām, nepieciešama arī pašu pacientu brīvprātīgo kustības attīstība, lai veidotu saikni līdzīgs ar līdzīgu. Šobrīd Dzīvības kokam ir Brīvprātīgo mentoru programma, kurā piedalās 60 brīvprātīgie no visas Latvijas, kas ir gatavi palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, uzzinot diagnozi, izšķiroties par kādiem svarīgiem lēmumiem.
5. Lai vēl vairāk veidotu „drošības tīklu”, viens no uzdevumiem ir onkoloģisko pacientu un tuvinieku atbalsta telefona līnijas izveide, ko plānojam sākt šī gada rudenī, vai nu sadarbojoties ar jau sevi veiksmīgi pierādījušām biedrībām, piemēram, Skalbes, vai arī veidosim kā unikālu projektu.
6. Uzskatām, ka mūsu valstī onkoloģisko pacientu un tuvinieku psihosociālā rehabilitācija koncentrējama vienā centrā, neizslēdzot iespēju atsevišķus pakalpojumus saņemt arī tuvāk dzīves vietai.
7. Lai pilnveidotu šāda veida pakalpojumus kopumā, rosinām plašāk orientēties uz hronisko pacientu psihosociālās rehabilitācijas attīstīšanu, jo, piemēram, arī reto slimību pacienti sastopas ar distresu, depresiju, sociālo distancēšanos utt. Tāpēc ierosinām izveidot darba grupu starp Labklājības ministriju un Veselības ministriju, lai izstrādātu kopējus principus, kā nodrošināt pacientiem savstarpēji saistītu psihosociālā atbalsta un rehabilitācijas piedāvājumu.

Kā mēs redzam pakalpojuma attīstību turpmāko 3 gadu periodā?

1. Izveidojam sadarbību – Labklājības ministrija un Veselības ministrija, iesaistot nozares profesionāļus un biedrības, sistematizējam un izveidojam rehabilitācijas pakalpojumu kartēšanu, kas sniegs skaidrību pacientam par to, kas viņam pienākas, kas par ko atbild, kā saņemt pakalpojumu? Tas viss kalpos pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai.
2. „Dzīvības koks”, sākot ar 2024.gadu piedāvās līmeņotu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu kompleksu atbilstīgi konkrētām vajadzībām onkoloģiskiem pacientiem un viņu tuviniekiem.
3. Sākot ar 2024.gadu, uzsāksim regulārus apmācību ciklus par psihosociālās rehabilitācijas specifiku vēža slimniekiem sociālajiem darbiniekiem, ārstu palīgiem, ārstniecības un atbalsta personām.
4. 2024.gadā tiek plānots pakāpeniski izveidot Psihoemocinālā atbalsta centrus visās vadošajās vēža pacientu aprūpes klīnikās (P.Stradiņa KUS, Liepājas un Daugavpils centrālajās slimnīcās).
5. Plānots veidot arī pirmsrehabilitācijas programmas, ko nodrošina Psihoemocionālo atbalsta centru darbinieki, lai sagatavotu pacientus operācijai vai citām manipulācijām, tā nodrošinot labāku pacienta līdzesību, labāku manipulāciju panesamību un dzīves kvalitāti. Tāpat turpināsies iespēja vērsties pie brīvprātīgajiem mentoriem vai zvanīt uz atbalsta telefonu.
6. Slimības gaitā psihoemocionālās rehabilitācijas loģistikas etapi paredz pacienta konsultāciju pirms diagnozes, terapijas gaitā un pēc tās pabeigšanas. Izrakstoties no attiecīgās ārstniecības iestādes, pacients jau saņem informāciju par turpmāko rehabilitācijas gaitu un kur to saņemt.
7. Turpmāko 3 gadu laikā tiek uzsākta sadarbība ar LU un RSU, lai apkopotu patiešām unikālos datus par psihosociālās rehabilitācijas nozīmi un ietekmi pacientu pašnovērtējumā. Unikālā pieredze tiks izmantota pieredzes apmaiņā ar citu valstu organizācijām.

Ļoti ceram, ka pakalpojums attīstīsies, jo mēs esam apņēmības pilni to darīt. Īpaši brīdī, kad pašiem būs savs rehabilitācijas centrs. Līdz šim esam labi sadarbojušies ar Mārtiņa fonda rehabilitācijas centru „Dūjas”, domājam, ka sadarbību turpināsim, tādējādi paplašinot pakalpojuma fiziskās iespējas.

Ar cieņu,

Gunita Berķe, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja